RU
EN

15.11.2016 Kā rīkoties, ja esi aizbraucis no CSN vietas?

Ik pa laikam medijos parādās informācija par negadījumiem, kuros vainīgie autovadītāji ir aizbraukuši no notikuma vietas, neatstājot savu kontaktinformāciju, nepalīdzot cietušajam/iem un, neziņojot par to policijai. Ja sabojāts, piemēram, žogs vai ceļazīme, problēmu iespējams atrisināt vienkāršāk, savukārt, ja vainīgais šoferis ir atstājis notikuma vietā cietušo, pametot to bezpalīdzīgā stāvoklī, lieta ir daudz nopietnāka.

 

Ņemot vērā modernās tehnoloģijas, ar kurām mūsdienās ir aprīkotas arī automašīnas, ir muļķīgi uzskatīt, ka aizbēgšana no negadījuma vietas, un, piemēram, sabojātās automašīnas paslēpšana garāžā, atrisinās problēmu, un policija jūs nekad neatradīs. Vairums autovadītāju – bēgļu tiek noķerti, pateicoties videoierakstiem un garāmgājēju liecībām. Ja konkrētajā vietā nav kameru, tiek analizēti ieraksti no tām kamerām, kuras atrodas tuvumā.

 

Regulējošie akti, kuri izstrādāti ZK sistēmā, neparedz atlīdzības pieteikumu iesniegšanu Latvijā, ja negadījums noticis ārpus EEZ. Tāpēc, dodoties, piemēram, uz Krieviju, nepieciešams iegādāties Zaļo karti, savukārt, atrodoties uz valsts robežas, pastāv arī iespēja nopirkt vietējo civiltiesisko apdrošināšanu.

 

Kad šoferis ir atrasts, nav iespējams noskaidrot, vai notikuma brīdī viņš ir bijis alkohola vai narkotisko vielu reibumā, taču nepatikšanas šai personai ir pamatīgas, it īpaši tad, ja negadījuma vietā pamests ne tikai sabojāts transportlīdzeklis, bet arī viena vai vairākas cietušas personas. Šādā situācijā tiek uzsākts kriminālprocess par cietušā atstāšanu bezpalīdzīgā stāvoklī.

 

Gadās situācijās, ka autovadītājs nav vainojams negadījuma izraisīšanā, jo gājējs nav pārvietojies atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem. Taču tajā brīdī, kad šoferis aizbēg no notikuma vietas, viņš no nevainīga cilvēka kļūst par noziedznieku, kuram var pat piespriest cietumsodu.

 

Pazaudēt tiesības var pat tad, ja veikalā stāvvietā netīšām iebuktēsiet svešu automašīnu, un aizbrauksiet, attaisnojoties ar to, ka bojātās mašīnas vadītāja nebija uz vietas vai arī viņu bija nepieciešams ilgi gaidīt. Šādās situācijās labais tonis ir, nevis atstāt otras personas logā zīmīti ar savu tālruņa numuru, bet gan piezvanīt policijas dežūrdaļai un paziņot par notikušo. Tikai pēc tam jūs varat doties prom no negadījuma vietas un gaidīt, kad jums piezvanīs otra transportlīdzekļa īpašnieks, ar kuru būs sazinājušies likumsargi un snieguši nepieciešamo informāciju.

 

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs (LTAB), skaidrojot, ko darīt, ja negadījumā iesaistītā auto vadītājs patvaļīgi pamet notikuma vietu, min, ka otra transportlīdzekļa vadītājam nekavējoties ir jāsazinās ar Valsts policiju. Cietušajai pusei ir jāsniedz savam OCTA vai KASKO apdrošinātājam pieteikums par negadījumā radītājiem zaudējumiem. Pieteikumu iespējams iesniegt arī LTAB norīkotajam pārstāvim, taču tikai tādā gadījumā ja, apdrošināšanas atlīdzību paredzēts izmaksāt no Garantijas fonda jeb gadījumā, ja otra autovadītāja civiltiesiskā atbildība nav bijusi apdrošināta.

 

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.16 pantā minēts, ka: “Par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, – uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam no 7 līdz 50 pieciem eiro, cita transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no 70 līdz 700 eiro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no 3 mēnešiem līdz 2 gadiem vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas.” Kā arī jāatceras, ka cilvēkam, kas ir aizbēdzis no notikuma vietas ne tikai būs jāmaksā soda nauda par administratīvo pārkāpumu, bet arī regresa kārtībā būs jāsedz zaudējumi, kas radušies cietušajai pusei – gan par transportlīdzeklim nodarītajiem zaudējumiem, gan nemateriālajiem zaudējumiem (rehabilitācija, medikamenti, operācijas, invaliditātes pabalsti u.c.)

 

Valsts policijas pārstāvji norāda, ka no negadījuma vietas visbiežāk bēg tie šoferi, kuri tajā brīdī ir bijuši alkohola reibumā vai arī braukuši bez autovadītāja tiesībām. Esot arī tādas personas, kuras pēc aizturēšanas cenšas taisnoties, ka sadursmi nav pamanījuši, tomēr nereti nodarītie bojājumi it tik nopietni, ka ir skaidrs – šādu sadursmi nav iespējams nepamanīt. Ja līdz vainīgajam jau ir nonākuši likumsargi, nav ieteicams taisnoties, bet gan izstāstīt taisnību par notikušo, jo melošana var pastiprināt sodu.

 

ATPAKAĻ UZ VISIEM JAUNUMIEM