Mīts: nelaimes gadījumi notiek tikai un vienīgi pašu neuzmanības dēļ.

Daļēji tā ir taisnība – neuzmanība patiešām ir biežs cēlonis, kāpēc tiek gūtas traumas. Piemēram, nepaskatoties, kur tiek likts solis, aizķeras kāja, un seko kritiens. Cilvēki mēdz rīkoties neapdomīgi, pārvērtējot savas spējas un gūstot gan sasitumus, gan kaulu lūzumus. Tā gadās.

Negadījumi notiek arī pēkšņas un neparedzamas apstākļu sakritības dēļ, piemēram, kāds satiksmes dalībnieks izraisa avāriju, bet cieš cits braucējs, kas uz ceļa tobrīd atradies līdzās. Statistika liecina, ka pēdējā laikā salīdzinoši vairāk traumu gūst gājēji sadursmēs ar riteņbraucējiem vai personām, kas pārvietojas ar elektriskajiem skrejriteņiem.

Mīts: apdrošināšana vajadzīga tikai profesionāliem sportistiem.

Nē, tā nav taisnība.

Traumas sporta treniņos un sacensībās biežāk gūst bērni. Savukārt pieaugušie vairāk savainojas ikdienišķās sadzīviskās situācijās, piemēram, kopjot māju, strādājot dārzā, lietojot dažādus darbarīkus, cilājot smagumus, krītot no augstuma vai pārgalvīgi spēlējoties ar četrkājainajiem mājas mīluļiem.

Mīts: ar mani nekad nekas slikts nav noticis. Un arī nenotiks.

Varbūt patiešām nenotiks. Taču ne vienmēr optimistiskās prognozes piepildās. Tāpēc nekad nesaki nekad – tā gandrīz pirms 200 gadiem savās “Pikvika kluba piezīmēs” ierakstīja Čārlzs Dikenss. Un mēs šos vārdus joprojām mēdzam atkārtot dažādās dzīves situācijās.

“Compensa” statistika liecina, ka gada laikā apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta aptuveni katram desmitajam (10,3 %) klientam, kuram iegādāta privātpersonu vai bērnu nelaimes gadījumu apdrošināšanas polise.

Mīts: apdrošināšana ir dārga. To var atļauties tikai bagātie.

Tas ir maldīgs priekšstats.

Ir iespējams izvēlēties nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisi ar dažādu risku segumu un dažādiem limitiem. No tā arī būs atkarīga polises cena. Piemēram, izvēloties pamata programmu, apdrošināšanas polise maksā tikai 10 eiro gadā. Turklāt, iegādājoties polisi akcijas laikā (līdz 30.06.2021.), gada maksa par to būs tikai 7,50 eiro jeb 63 centi mēnesī.

Mīts: Kompensācijas, kuras izmaksā pēc nelaimes gadījuma, ir niecīgas.

Vidējā atlīdzība, kas tiek izmaksāta cietušajiem pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, ir 312 eiro.

Taču atlīdzību apmērs ir ļoti atšķirīgs. To nosaka gan nelaimes gadījumos gūto traumu smagums, gan arī izvēlētās apdrošināšanas programmas.

“Compensa” līdz šim lielākā izmaksātā nelaimes gadījumu atlīdzība Latvijā ir 35 600 eiro. Šī summa tika izmaksāta pēc kāda satiksmes negadījuma, kurā cietušais guva smagas traumas ar vēlāk sekojošu invaliditāti.

Mīts: lai saņemtu kompensāciju, ir jāgaida mēnešiem ilgi.

Lielākā daļa apdrošināšanas lietu, ja ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, tiek noregulētas divu darba dienu laikā. Tas nozīmē, ka atlīdzības izmaksas ātrums atkarīgs no klienta iesniegtajiem dokumentiem par konkrēto apdrošināšanas gadījumu.

Mīts: apdrošinātājs sedz visas izmaksas, kas saistītas ar negadījumu.

Ar nelaimes gadījumu saistītās izmaksas un izdevumus apdrošinātājs kompensē atbilstoši apdrošināšanas polisē norādītajiem segumā iekļautajiem riskiem un nosacījumiem.

Ja pirms līguma slēgšanas ir nepieciešama konsultācija un detalizēts skaidrojums par risku seguma izvēli, droši uzdodiet savam apdrošināšanas speciālistam visus jautājumus, uz kuriem vēlaties saņemt skaidras atbildes.

Nekad nekautrējieties jautāt un arī pārjautāt, ja apdrošināšanas līgumā kaut kas šķiet neskaidrs.

Mīts: nelaimes gadījumu apdrošināšana kompensē tikai ārstēšanās izdevumus.

Nelaimes gadījumu apdrošināšanā galvenie riski, par kuriem visbiežāk tiek izmaksātas atlīdzības, ir kaulu lūzumi un traumas. Ārstēšanās izdevumi tiek kompensēti tajos gadījumos, ja apdrošināšanas segumā ir iekļauts risks “Ārstēšanās izdevumi” un norādītas atbilstošas ārstēšanās izdevumu pozīcijas.

Mīts: ja ir iegādāta veselības apdrošināšanas polise, tad nelaimes gadījumu apdrošināšanas polise vairs nav vajadzīga.

Kļūdains viedoklis!

Veselības apdrošināšana un nelaimes gadījumu apdrošināšana ir divi dažādi apdrošināšanas veidi ar atšķirīgiem nosacījumiem un dažādu risku segumu.

Veselības apdrošināšana nodrošina darbiniekus pret neparedzētiem izdevumiem par medicīnisko palīdzību saslimšanu gadījumos. Iegādājoties veselības apdrošināšanu, darba devējs saviem darbiniekiem nodrošina iespēju saņemt kvalitatīvus ārstniecības pakalpojumus, iespēju ātrāk izveseļoties un atgriezties darbā.

Savukārt nelaimes gadījumu apdrošināšana pasargā no finansiāliem zaudējumiem pēc neparedzamiem negadījumiem, piemēram, sadzīves vai sporta traumām.

Mīts: ja nelaimes gadījums notiks darbavietā, darba devējs noteikti palīdzēs un sniegs arī materiālu atbalstu.

Darba devēja solījumi parūpēties par darbiniekiem un sniegt atbalstu neparedzētos gadījumos var radīt sirdsmieru. Bet vai tie ir fiksēti rakstveida līgumā? Ja nav, paļāvībai īsti nav pamatojuma, jo nerakstīti solījumi pusēm neuzliek nekādas juridiskas saistības. Savukārt apdrošināšanas polise ir līgums, kas precīzi un detalizēti nosaka, kādas saistības uzņemas apdrošinātājs, ja notiek kāds nelaimes gadījums.

Ja gūta trauma darbā un ir nepieciešama medicīniskā palīdzība, par negadījuma apstākļiem jāinformē ne tikai mediķi, bet arī Valsts darba inspekcija, kuras pienākums ir izmeklēt darbavietās notikušus nelaimes gadījumus, lai noskaidrotu to cēloņus. Te jāpiebilst, ka negodprātīgi darba devēji šādus negadījumus mēdz slēpt un pat mēģina pierunāt cietušos apgalvot, ka traumas gūtas sadzīves apstākļos.

Ir ļoti svarīgi paturēt prātā, ka meli un noklusējumi par negadījuma apstākļiem darbavietā var vērsties pret pašu cietušo, liedzot iespēju saņemt atbalstu.

Nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises ērti iegādāties mūsu e-veikalā.