Šī nedēļa Latvijā var kļūt par aukstāko kopš pērnā gada janvāra. Sinoptiķi brīdina — vietām gaisa temperatūra var noslīdēt pat zem –20 °C.

Šādi laikapstākļi būtiski palielina riskus gan uzņēmējdarbības īpašumiem un uzņēmumu infrastruktūrai, gan daudzdzīvokļu mājām, privātmājām un sezonāli apdzīvotiem īpašumiem.

Biežākie riski stipra sala laikā

“Compensa” pieredze rāda, ka ziemas sezonā vieni no biežākajiem un arī dārgākajiem negadījumiem ir saistīti ar aizsalušām inženierkomunikācijām. Visbiežāk aizsalst un plīst ūdens cauruļvadi, rodas noplūdes un tiek bojātas telpas, apdare, iekārtas un uzglabātās preces. Šādas avārijas bieži vien nav tikai nepatīkams starpgadījums — zaudējumi daudzos gadījumos sasniedz vairākus tūkstošus vai pat desmitus tūkstošu eiro.

Kur risks ir visaugstākais?

Īpaša uzmanība jāpievērš:

• neapkurinātām vai maz izmantotām telpām - noliktavām, palīgtelpām, vasarnīcām;
• objektiem ar novecojušām apkures vai ūdensapgādes sistēmām;
• uzņēmējdarbības īpašumiem, kuros ārpus darba laika nav pastāvīgas uzraudzības.

Papildu risku rada arī apkures ierīču pārkurināšana. Pārāk liela slodze krāsnīm, plītīm vai dūmvadiem var izraisīt aizdegšanos. Savukārt ilgstošs aukstums veicina kondensāta un pelējuma veidošanos, kas var negatīvi ietekmēt gan ēku tehnisko stāvokli, gan darba vidi.

Cilvēciskais faktors – daudzu negadījumu pamatā

Daudzi ziemas negadījumi nenotiek sala dēļ vien. “Compensa” pieredzē ir daudz gadījumu, kad galvenais iemesls ir novēlota rīcība vai cilvēciskas kļūdas.

Bieži vien no lielām problēmām būtu bijis iespējams izvairīties pavisam vienkārši — uzturot telpās minimālu temperatūru, regulāri pārbaudot īpašumu, ievērojot ugunsdrošības prasības, kā arī pareizi lietojot elektroierīces. Diemžēl praksē nereti negadījumi tiek atklāti tikai tad, kad bojājumi jau ir radījuši ievērojamus finansiālus zaudējumus.

Spilgts piemērs tam ir 2024. gada janvāris, kad gaisa temperatūra noslīdēja līdz –20 °C. Kādā dzīvojamā ēkā ugunsgrēks izcēlās, jo nama apsaimniekotājs mēģināja pasargāt ūdens caurules no sasalšanas — tās tika aptītas ar elektriskajiem vadiem, lai nodrošinātu sildīšanu. Diemžēl izmantotie vadi nebija piemēroti konkrētajam cauruļu diametram, un tas noveda pie ugunsgrēka. Šī viena lēmuma sekas bija smagas — “Compensa” izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība sasniedza 350 tūkstošus eiro.

Praktiskais “čeklists” – ko “Compensa” iesaka pārbaudīt jau šonedēļ

Daudzus bojājumus var novērst pavisam vienkārši, ja parūpējas laikus. Tāpēc “Compensa” aicina privātmāju un uzņēmumu īpašniekus, kā arī ēku apsaimniekotājus jau šonedēļ:

• pārbaudīt, vai apkures sistēmas un dūmvadi ir kārtībā;
• nodrošināt atbilstošu siltumnesēja cirkulāciju centralizētajās apkures sistēmās;
• apsekot neapkurinātas vai reti izmantotas telpas, kur visbiežāk var aizsalt caurules;
• nepārslogot inženiertīklus un nepārkurināt apkures iekārtas;
• izmantot kvalitatīvu un sausu kurināmo;
• sagatavot rezerves risinājumus gadījumiem, ja pazūd elektrība vai apkure;
• pārliecināties, ka ikviens zina, kā rīkoties ārkārtas situācijā.

Apdrošināšana -  drošības spilvens, nevis formalitāte

Papildus tehniskajiem un ikdienas drošības pasākumiem ir svarīgi pārbaudīt, vai apdrošināšana patiešām atbilst tam, kā īpašums tiek izmantots. Tas ir īpaši būtiski uzņēmumu telpām un mājokļiem, kuros dzīvo tikai sezonāli. Piemērots apdrošināšanas segums var pasargāt gan uzņēmuma darbību, gan ģimenes finanses, ja notiek negaidīti bojājumi.

Savlaicīgi veikti profilaktiski pasākumi palīdz izvairīties no dārgiem remontiem, samazina riskus cilvēku drošībai un ļauj īpašumu droši izmantot arī sarežģītos ziemas apstākļos.